Rīga ievieš oficiālas pašvaldības klusuma stundas pēc iedzīvotāju sūdzībām, ka pilsētas putni „runā pārāk neformāli”
⚠️ Satīra: Šis ir izdomāts stāsts izklaidei. Uzziniet vairāk par mums
Īsumā: Pilotprogrammā, kas izziņota otrdien, Rīgas dome apstiprināja valsts pirmās pašvaldības regulētās klusuma stundas nešķirotai pilsētas faunai pēc tam, kad Klusā centra iedzīvotāji ziņoja, ka vietējie putni ir pieņēmuši „arvien neformālāku toni”. Iestādes saka, ka mērs atjaunos akustisko cienījumu, vienlaikus saglabājot Latvijas konstitucionālo tiesību uz pasīvi-agresīvu vērošanu ārā.
RĪGA — To, ko pilsētvides plānotāji dēvē par mērenu reakciju uz ļoti specifisku civisku bažu loku, Rīgas domes sēdē ar 38–19 nobalsoja par oficiālo Klusuma stundu ieviešanu putniem, vāverēm un "citai nepasūtītai sarunu faunai" vairākos centrālajos kvartālos, sākot no 1. septembra.
Lēmums seko mēnešiem ilgušām sūdzībām no Klusā centra iedzīvotājiem, kuri saka, ka pilsētas melnputni, kaijas un zīlītes savās rīta vokalizācijās kļuvuši "pārāk pazīstami", un daži apgalvo, ka jaunie čivināšanas modeļi nes ‘‘vīru enerģiju, kas diskusē par kriptovalūtām pie brunch vietas’’.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem putniem noteiktajās pašvaldības zonās būs sagaidāms ierobežotāks komentāru apjoms darba dienu rītos no plkst. 07:30 līdz 10:00, ar stingrākiem standartiem pie vēstniecību ēkām, arhitektūras skolām un dažiem daudzdzīvokļu pagalmiem, kuros viena persona dzīvo kopš 1964. gada un nosoda visu jauninājumu.
"Tas nav pretputnu politika," preses brīfingā pie dekoratīva krūma, kas uz laiku bija noiets ar sietu atbilstības nodrošināšanas dēļ, sacīja Vides kārtības lietu priekšsēdētājas vietniece Linda Ozoliņa. "Rīga joprojām ir Eiropas bioloģiskās daudzveidības galvaspilsēta. Bet bioloģiskajai daudzveidībai jāzina robežas. Mēs vienkārši lūdzam pilsētas faunu izteikties ar lielāku profesionalitāti."
Pilsētas 41 lappušu vadlīniju dokuments "Akustiski atbildīgas līdzābūšanas ietvars 2026.–2028." klasificē putnu skaņas trīs kategorijās: pieņemamas, pārmērīgas un bezjēdzīgi personiskas. Garas trillas pirms plkst. 08:00 tagad būs pakļautas pārskatīšanai, bet atkārtots kraukšķis pie tramvaja pieturām var izsaukt vietēju mediāciju, ko vadīs pašvaldības ekologu koordinatori.
Lai nodrošinātu uzraudzību, dome atvēlēja 842 000 € tīklam ar "ornitoloģiskajiem decibelu posteņiem" Mežaparkā, Āgenskalnā un daļā centrālās Rīgas. Ierīces, ko ražo Jelgavas startaps, kas vairāk pazīstams ar viedajām pirtīm, spēs atšķirt vairošanās saucienus, teritoriālos signālus un "balss uzvedību, ko cilvēki vecāki par 45 gadiem, visticamāk, tulkotu kā izsmieklu."
Otrdienas intervijās iedzīvotāji izrādīja piesardzīgu optimismu. "Man daba netraucē," sacīja 57 gadus vecā tulkotāja Elīna Vītola no Alberta ielas. "Bet pēdējā laikā viens krauklis katru rītu plkst. 6:12 sēž pie manas virtuves loga un sniedz to, ko es varu vienīgi dēvēt par komentāru. Vakar tas izlaida trīs īsus signālus tieši tajā brīdī, kad es piededzināju savus syrniki. Tas vairs nav mežonīgums. Tas ir redakcionāls komentārs."
Ne visi plānu atbalsta. Latvijas Ornitoloģijas biedrība izplatīja paziņojumu, brīdinot, ka noteikumi riskē kriminalizēt parastu putnu uzvedību un var radīt divu līmeņu skaņu ainavu, kas priekšrocība piešķir "apstiprinātam klusumam pār autentisku ekosistēmas līdzdalību." Biedrības priekšsēdētājs Dr. Mārtiņš Skuja sacīja, ka nav zinātnisku pierādījumu, ka putni kļūtu „neformālāki”, lai gan viņš atzina, ka pilsētas kaijas īpaši ir izrādījušas "raizējošu pārliecību attiecībā uz ceptiem izstrādājumiem un emocionālajām robežām."
Jūrmalā, kur sezonālas domstarpības par lapu pūtējiem, kāpu etiķeti un tālā basu skaņām sen jau ietekmē vietējo politiku, amatpersonas paziņoja, ka uzmanīgi vēro Rīgas eksperimentu. Jūrmalas pilsētas attīstības komitejas pārstāvis apstiprināja, ka līdzīgs piekrastes priekšlikums vairāk koncentrēsies ne tik daudz uz putniem kā uz "kaijām, kas uzvedas tā, it kā viņas piederētu prestižai pludmales īpašumam, kas, garīgā ziņā, arvien vairāk tā arī ir."
Kultūras ministrija arī iesaistījusies diskusijā, norādot, ka pareizi pārvaldīta klusāka putnu vide varētu tikt tirgota kā labsajūtas tūrisms. Sagatavotie reklāmas saukļi, kā ziņots, iekļauj "Uzklausi, kā skaisti novecot" un "Apciemo Rīgu: mūsu putni zina, kad apstāties."
Neskatoties uz kritiku, pilsētas amatpersonas uzsver, ka politika atspoguļo sabiedrības pieprasījumu. Pašvaldības aptauja ar 2 700 respondentu parādīja, ka 63% atbalsta kādu formu faunas toni ierobežošanas, 21% iebilst pret valsts iejaukšanos putnu dziesmā, un 16% sacīja, ka nekad nav uzticējušies žagatai un novērtē, ka beidzot viņus tiek pajautāts.
Kad otrdienas vakarā pār galvaspilsētu nolaidās krēslas drāna, dzīve turpinājās gandrīz ierastajā režīmā. Tramvaji čirkstēja, kafejnīcu terases piepildījās, un viens vienīgs balodis pie domes ēkas skatījās uz garāmgājējiem tādā veidā, ko vairāki liecinieki raksturoja kā „atklāti nepaklausīgu”.