Rīga, LATVIJA—Ar drosmīgu priekšlikumu, kas izceļas ar raksturīgu un nelokāmu optimismu, Rīgas Dome ir paziņojusi par savu nodomu oficiāli pasludināt sēdēšanu satiksmē par nacionālo vaļasprieku, apgalvojot, ka tas ir viens no Latvijā visvairāk mīlētajiem kolektīvajiem piedzīvojumiem, līdzīgi kā iemīļotā ziemas vidus 'Piparkūku' cepšana. Iniciatīva, humoristiski nosaukta 'Iestrēdzis satiksmē, iestrēdzis tradīcijā', ir izraisījusi dažādas reakcijas gan no iedzīvotājiem, gan automobiļu ekspertiem.

Domes pārstāvja Aivara Zivtiņa paziņojumā tika izskaidroti iniciatīvas mērķi: "Mēs esam tauta, kas lepojas ar savu unikālo mantojumu. Neatkarīgi no tā, vai tās ir rūpīgi organizētas Dziesmu un deju svētki vai negaidīti spontāni satiksmes sastrēgumi uz Brīvības ielas, tas, kas notiek uz mūsu ielām, ir kļuvis par mūsu dzīvīgās kultūras identitātes spoguli." Saskaņā ar priekšlikumu, dome vēlas palēnināt nemitīgo steigu un mudināt iedzīvotājus izbaudīt laiku pie stūres kā kopienai veltītu meditācijas pieredzi, ko pavada vietējais radio ar valsts izcilākajiem kora aranžējumiem.

Nesenie pētījumi, ko pasūtījusi dome, ir atklājuši, ka vidējais Rīgas iedzīvotājs katru dienu pavada satiksmē pārsteidzošas 47 minūtes, kas ir laika ieguldījums, ko var salīdzināt tikai ar grandiozo sagatavošanos Jāņu svinībām. "Ja paskatās no malas, tas, iespējams, ir lielākais nedēļas sociālais notikums daudziem no mums," piebilda Zivtiņš. "Iestrēguši sastrēgumā, mēs esam vienoti kopīgā mērķī—kūstot mašīnās vasarā, salstot tajās janvārī, vienlaikus aplaudējot mūžīgajai izrādei, kas norisinās mūsu acu priekšā."

Vietējais iedzīvotājs un pašpasludināts satiksmes pazinējs Māris Ozols ar prieku pieņēmis šo koncepciju un jaunu atzinību par pilsētas ainavām. "Katru rītu tas ir kā pacietības un signālu etiķetes olimpiskās spēles," sacīja Ozols, kurš ziņkārīgi cenšas pārspēt savu personīgo rekordu jautros sveicienos citiem autovadītājiem. "Tas mūs vieno, ziniet, viens cerību pilns signāls vienlaikus."

Ne visi ir gatavi pieņemt domes redzējumu. Transporta analītiķe Ilze Strazdiņa ironiski norādīja: "Lai gan kultūras iesaiste ir svarīga, varbūt koncentrēšanās uz garlaicīgiem administratīviem risinājumiem—piemēram, uzlabots sabiedriskais transports vai darbs pie ceļu infrastruktūras—padarītu pārvietošanos mazāk dramatisku stāstu un vairāk par utilitāru funkciju?"

Neskatoties uz kritiku, biļetes uz nesen izziņoto 'Gada Satiksmes Fiesti'—kur dalībnieki sacenšas par 'Garāko gaidīšanas laiku' un 'Radošāko bufera-buferim aktivitāti'—tika izpārdotas dažu stundu laikā. "Mēs pat nezinājām, ka cilvēki būs tik sajūsmināti par vēl vienu iespēju nedarīt pilnīgi neko!" smējās Andris Kalniņš, vietējais konditors, kurš kļuvis par pasākuma organizatoru.

Vai priekšlikums—un potenciālie apbalvojumi, ko tas cenšas nodrošināt Rīgai—ir joks vai patiesi birokrātisks kulminācijas punkts, paliek aizraujošs jautājums. Bet, kā ar jebkuru būtisku Baltijas jautājumu, laiks (un satiksme) noteikti izlems, vai šis jaunais vaļasprieks pārvērtīsies no satīras par svinētu tradīciju. Tikmēr Rīgas iedzīvotāji var būt mierīgi, zinot, ka katrs rīta brauciens ir ceļojums pa kultūras atmiņu joslu.