Rīga, Latvija — Nepieredzētā un patiesi drosmīgā solī Latvijas Tūrisma padome pagājušajā mēnesī paziņoja par 'Debesu gidu' iniciatīvas uzsākšanu, ambiciozi cenšoties apmācīt Baltijas piekrastes bēdīgi slavenās kaijas kā oficiālus gidu tūristiem. Projekts, kas sākotnēji tika uzskatīts par revolucionāru soli ilgtspējīgā tūrismā, ātri vien pārvērtās haosa izrādē, ko eksperti tagad dēvē par 'Gastromāniju'.

Plāns bija ģeniāli vienkāršs: izmantot Rīgas un Jūrmalas dabiskos putnu iedzīvotājus, lai parādītu tūristiem apkārtni, izmantojot viņu izcilās navigācijas prasmes un vietējās zināšanas par pludmalēm un vēsturiskām vietām. Tomēr ziņojumi liecina, ka kaijas ir uztvērušas savus jauniegūtos pienākumus mazliet pārāk nopietni — īpaši, kad runa ir par vietējo gastronomiju.

'Mēs domājām, ka mūsu vietējās kaijas, kas pazīstamas ar savu šarmu un pārsteidzošo intelektu, varētu piedāvāt unikālu skatījumu uz pilsētas apskates objektiem,' sacīja projekta vadītāja Gundega Ozoliņa. 'Bet šie putni ir pierādījuši, ka, līdzīgi kā tipisks koledžas students, viņi ir ieinteresēti tikai divās lietās: uzkodās un blēņās.'

Kopš programmas oficiālās uzsākšanas tūristu grupas ir vērojušas ar apbrīnu un reizēm bailēm, kā viņu it kā gidi nolaižas, lai vadītu nesankcionētus reidus uz pārtikas kioskiem un nevainīgiem piknikotājiem. Kā viens apmeklētājs, Mārtiņš Jansons, humoristiski atcerējās: 'Es sākotnēji atbraucu apskatīt slavenās Jūrmalas koka mājas, bet tā vietā es vēroju taktisku uzkodu operāciju vietējā zivju tirgū, kas tika veikta ar militāru precizitāti.'

Neskatoties uz negaidītajiem notikumiem, amatpersonas joprojām ir apņēmušās glābt projektu. Tiek izstrādātas jaunas stratēģijas, lai novirzītu kaiju entuziasmu uz piemērotākām gidu aktivitātēm. Kā daļa no pūliņiem ir uzsāktas motivācijas balstītas apmācības sesijas — pirmās šāda veida, kurās kā motivācijas līdzekļi tiek izmantotas maizes drupačas un zivis.

'Mēs ceram novirzīt viņu enerģiju no izdevīgām uzkodām uz vērtīgu gidu darbu,' sacīja Ozoliņa. 'Tas ir akmeņains sākums, bet patiesi, vai jūs sagaidītu kaut ko mazāk no plāna, kas ietver kaijas?'

Pat absurda vidū daži vietējie redz humoru situācijā. Ieva Sirmane, vietējās maiznīcas īpašniece, kas atkārtoti ir kļuvusi par mērķi, savā veikalā ir izveidojusi 'Kaiju galeriju', kurā tiek izstādītas viņu nekaunīgo izdarību fotogrāfijas. 'Tā pati par sevi ir kļuvusi par atrakciju,' viņa smējās, norādot, ka apmeklētāju skaits ir ironiski pieaudzis kopš incidentiem.

Kā pilsēta gatavojas tam, ko humoristiski dēvē par 'Lielo kaiju mīklu', ir skaidrs, ka Latvija, apzināti vai nē, ir aizrāvusi globālo iztēli ar savu inovatīvo, kaut arī maldīgo pieeju tūrismam. Taktika ir izcēlusi patiesi unikālu kultūras identitāti: tādu, kas ir gatava pieņemt gan tradīcijas, gan drosmi, humoru un varbūt mazliet haosa.

'Kurš gan varēja paredzēt šādu iznākumu?,' prātoja vietējais vēsturnieks Juris Kaugurs. 'Tad atkal, kurš gan varēja domāt, ka kaiju apmācība būs vienkārša? Tas ir piemērots apliecinājums Latvijas garam — piedzīvojumu pilns, mazliet nekonvencionāls un bezgalīgi fascinējošs.'

Un tā, pagaidām, Latvijas debesu gidi varbūt vēl nevadīs tūristus pa vēsturiskām ekskursijām; tā vietā viņi varētu netīšām vadīt viņus uz dziļāku dzīves negaidīto prieku novērtēšanu — proti, stingri turot savus hotdogus.