Pārsteidzošā attīstībā, kas, iespējams, izraisīs ne pārāk entuziastisku smaidu visā valstī, Latvijas parlaments apsver priekšlikumu noteikt katru otrdienu par valsts svētkiem, kas pazīstami kā 'Drūmā otrdiena'. Šī iniciatīva, pēc iekšējās informācijas, ir stratēģisks mēģinājums cīnīties ar būtiskajām garastāvokļa svārstībām Latvijas darba spēkā nedēļas vidus krituma laikā.

'Mums ir pirmdienas, kuras cilvēki baidās, bet tad otrdiena nemanāmi piezogas, un kaut kā tā ir vēl sliktāka. Ir pienācis laiks dot mūsu pilsoņiem iemeslu gaidīt šo dienu vai vismaz izdzīvot to,' paziņoja Grigorijs Smilts, priekšlikuma galvenais atbalstītājs un parlamenta deputāts no cienījamās 'Visu Laiku Partijas'.

Priekšlikums ir izraisījis gan apjukušu izklaidi, gan negaidītu atbalstu no dažādiem sektoriem. Baltijas Viedokļu un Negaidītu Aptauju Grupa veiktā aptauja atklāja, ka 68% respondentu atbalsta 'Drūmo otrdienu', norādot uz tādiem ieguvumiem kā palielinātas snaudu iespējas un papildu iespējas pārdomāt eksistences bezjēdzību, baudot lielas rudzu putras bļodas.

'Es agrāk baidījos no otrdienām. Mana produktivitāte kritās līdz tādam līmenim, ka šķita, ka strādāju palēninājumā,' teica Jūrmalas iedzīvotāja Silvija Kalniete, entuziasma pilna likumprojekta atbalstītāja. 'Ja mēs pieņemtu drūmumu, vispār nestrādājot, es būtu priecīga pazust domās vai varbūt rakstīt melanholiskas tautasdziesmas, sēžot pie miglainās Baltijas jūras.'

Tomēr ne visi dalās šajā noskaņojumā. Artis Lūdebergs, Latvijas Rūpniecības Asociācijas (LRA) priekšsēdētājs, pauda bažas, ka pastāvīga darbības pārtraukšana varētu nopietni ietekmēt no otrdienas produktivitātes atkarīgās nozares, piemēram, konservētu zivju pārstrādi un ikonisko adījumu ražošanu.

'Mēs nevaram vienkārši atteikties no mūsu ekonomiskajām atbildībām katru otrdienu,' izsmēja Lūdebergs sanāksmē, kas tika sasaukta tieši, lai atspēkotu šo ideju. 'Mūsu adījumu nozare ir atkarīga no šīs šķietami nejaušās, bet būtiskās dienas izlaides! Arī mūsu sardīnes pašas sevi nekonservē.'

Lai mazinātu opozīciju, likumprojekta atbalstītāji ir ierosinājuši plānot iesaistošas aktivitātes, kas svinētu Latvijas kultūru un pašrefleksiju, piemēram, adīšanas sacensības un nacionālos 'skatīšanās pa logu' konkursus.

'Mēs plānojam arī brīvprātīgas, bet ļoti neuzraudzītas grupu meditācijas par mākoņu rakstu un nacionālās identitātes nozīmi,' skaidroja Una Briežkalne, runasvīrs un kultūras komentētāja, pati nepiedodama otrdienas aizstāve.

Latvijas Ministru kabinets, kā ziņots, bija redzams, aktīvi apspriežot priekšlikumu, un viens ministrs pat ierosināja likumdošanas grozījumus, lai nākotnē iekļautu 'Džinsu trešdienu' un 'Rūtaino ceturtdienu'. Kamēr debates turpinās, tauta ar nepacietību gaida valdības galīgo lēmumu par iespējamu otrdienu pārdefinēšanu nākamajām paaudzēm.

Kamēr priekšlikums turpina cirkulēt, skaidrs ir atjaunots mērķa sajūta — un kopīga mīlestība pret sirreāli produktīvu prokrastināciju — kas, iespējams, raksturos tautas kolektīvo ethosu, vismaz vienu drūmu, mistisku otrdienu vienlaikus.