RĪGA—Nepieredzētā solī, lai gan svinētu Latvijas bagāto jūras mantojumu, gan risinātu valsts ekonomiskās sarežģītības, Latvijas Parlaments, Saeima, ir paziņojis par oficiālo plānu atteikties no eiro un pieņemt jūras gliemežvākus kā jauno nacionālo valūtu. Lēmums, kas tika sagaidīts ar skaļiem aplausiem parlamenta zālēs, sola revolucionizēt ekonomikas politiku un veicināt pludmales meklēšanas renesansi.

Finanšu ministrs Skudris Kalniņš slavēja finanšu sistēmu pārcelšanu uz taustāmāku un, viņa vārdiem sakot, 'dabiski Baltijas' mediju. 'Gadsimtiem ilgi mūsu majestātiskā Baltijas piekraste ir tikusi ignorēta,' Kalniņš paziņoja preses konferencē, kas notika kāpas virsotnē Jūrmalā. 'Pieņemot jūras gliemežvākus, mēs svinam savu pagātni, nodrošinām ekonomisko neatkarību un beidzot dodam pasaulei iemeslu pievērst uzmanību mūsu gliemežvākiem. Godīgi sakot, tie ir skaisti, bet pilnīgi nenovērtēti aktīvi.'

Plāns, mīļi dēvēts par 'Gliemežvāku Šoka Iniciatīvu', paredz dažādu gliemežvāku, sākot no lielām austeru šķirnēm līdz bagātīgākajiem sirdsveida gliemežvākiem, piešķiršanu monetārajām vērtībām. Finanšu ministrijas pašreizējie aprēķini liecina, ka vienkārša zivju zupas maltīte varētu maksāt aptuveni piecus austeru gliemežvākus, savukārt nedēļas nogales atpūta piejūras Jūrmalas villā varētu prasīt līdz pat tūkstoš sirdsveida gliemežvākiem.

Jūras gliemežvāku apmaiņas un testēšanas centri tiks izveidoti gar piekrasti, piedāvājot tādus pakalpojumus kā autentiskuma pārbaude un gliemežvāku vērtēšana. Anita Vilks, jauniecelta Baltijas Aizbildņu Biroja (BAB) vadītāja, skaidroja, 'Mēs pieņemam darbā vietējos pludmales meklētājus kā gliemežvāku inspektorus, aprīkojot viņus ar jaunākajām gliemežvāku autentiskuma tehnoloģijām, tostarp palielināmo stiklu un vērtējošiem skatieniem. Tas nav tikai par ekonomiku—tas ir par kopienas bagātināšanu.'

Tomēr kritiķi apgalvo, ka plāns var nebūt tik ilgtspējīgs, kā sākotnēji ierosināts. Ievērojamais ekonomists un aizrautīgs gliemežvāku figūriņu kolekcionārs, Dr. Mārgers Supļins, izteica skepsi, 'Ja visi vāc gliemežvākus, kas tad būvēs smilšu pilis? Tā ir pamata ekonomika: smilšu piļu deficīts neizbēgami novedīs pie pludmales estētikas samazināšanās, kas savukārt samazinās tūrismu.'

Tūristi, Alannah Jensen, kas lidoja no Pensilvānijas ar nodomu vienkārši gulēt pludmalē, šķita apjukusi, bet ieinteresēta. 'Es domāju, ka esmu vienkārši atvaļinājumā, bet tagad es rīkojos ar valūtu. Es domāju, ka pārdekorēšu savu māju ar savu iztērēto naudu. Tas viss ir ļoti eiropiešu, ja jūs man jautājat.'

Šī iniciatīva jau ir izraisījusi negaidītas aktivitātes Latvijas jauniešu vidū, ar uzņēmīgiem pusaudžiem, kas drosmīgi dodas aukstajos Baltijas ūdeņos, lai iegūtu gliemežvākus un novāktu potenciālās bagātības. Izglītības ietekme ir jūtama arī visā valstī, jo pamatskolas pielāgo mācību programmas, iekļaujot nodarbības par jūras ekonomiku un uzlabotas gliemežvāku vākšanas stratēģijas.

Kā Latvija uzsāk to, ko tā lepni sauc par ceļojumu uz 'alternatīvo finanšu apgaismību', analītiķi visā Eiropā paliek gan fascinēti, gan apjukuši. Vai šī drosmīgā iniciatīva izrādīsies ekonomiska ģēnija gājiens vai vienkārši labi nodomāts paisuma solis, vēl ir redzams. Pašlaik viena lieta ir skaidra: jūras skaņa Latvijas ekonomikā ir ieguvusi pavisam jaunu nozīmi.