Ainā, ko var raksturot tikai kā sēņu māniju, Latvijas valdība šodien izsludināja valsts mēroga brīvdienu, lai pielāgotos sēņu medību drudzim, kas šķietami paralizēja valsti. Ziņojumi liecina, ka latvieši no visām dzīves jomām, neatkarīgi no vecuma vai profesijas, ir pametuši savus pienākumus, lai piedalītos tā dēvētajā 'Pirmajā rudens sēņu svētceļojumā'.

Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Iekšlietu ministrija saņēma daudzus zvanus no darba devējiem, kuri bija nobažījušies par pēkšņo masveida izceļošanu no birojiem, rūpnīcām un visām darba vietām. "Sākotnēji mēs domājām, ka saskaramies ar citplanētiešu iebrukumu vai varbūt kādu no tiem zibakciju trendiem," atzina ministrijas pārstāvis Ivars Biezums. "Pēc rūpīgākas izmeklēšanas mēs sapratām, ka cilvēki ievēro nerakstītu tradīciju medīt pirmo rudens sēni. Šķita tikai saprātīgi izsludināt oficiālu brīvdienu."

Satiksmes ziņojumi liecina par nepieredzētu sastrēgumu ap visiem lielākajiem mežiem, ar automašīnām, velosipēdiem un pat zirgu pajūgiem, kas cenšas piekļūt mežainajām teritorijām. "Tur ir haoss," paziņoja Rīgas Satiksmes satiksmes koordinatore Laila Petrukova, aprakstot haotisko ainu pie Juglas meža. "Velosipēdi ir sakrauti trīs augstumā uz LADA Nivām, un ģimenes ar līmlenti piestiprina sēņu grozus pie jumta bagāžniekiem."

Arī darba vietas netika saudzētas; Rīgas centrālais biznesa rajons atgādināja spoku pilsētu. Evija Kļava, vienīgā IT tehniķe, kas atradās parasti pārpildītā birojā, atzīmēja: "Es paliku, lai pabarotu biroja augu un pārdomātu savas dzīves izvēles." Viņa piebilda: "Atpakaļskatoties, man droši vien vajadzēja vienkārši sekot pūlim."

Saskaņā ar neseno Latvijas Nacionālo Tradīciju Institūta veikto aptauju, apbrīnojami 98% latviešu apliecina spēcīgu garīgu saikni ar sēņu medībām. Institūta priekšsēdētājs Anrijs Grumsons izteicās par šo fenomenu, publicējot institūta 'Mikoloģiskās mānijas indeksu', kas ziņoja par sēņu mānijas pieaugumu par 200% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

"Tas nav tikai par sēnēm," skaidroja Grumsons. "Tas ir par gaidām atklāt perfektu baraviku vai gaileni, lepnumu to prezentēt un neizbēgamo strīdu par garšīgāko pagatavošanas metodi. Tas ir dziļi iesakņojies mūsu kultūrā."

Ekonomisti ir sadalīti par šīs negaidītās brīvdienas iespējamo ietekmi. Analītiķis Klaudijs Pūpols no Latvijas Ekonomikas Foruma ierosināja, ka sēņu medību izkliedētā daba pa nacionālajiem parkiem varētu veicināt reģionālo tūrismu. "Daži varētu apgalvot par zaudēto produktivitāti, bet es domāju, ka sēņu ekonomika - atvainojiet par vārdu spēli - varētu sniegt interesantu stimulu vietējām mikroekonomikām," Pūpols teica, baudot sātīgu sēņu zupas bļodu no populāra ielu pārdevēja.

Dienai turpinoties, vietējos medijos parādījās ziņojumi par konkurējošām sēņu medību ceremonijām, kuras tiek vērtētas pēc izmēra, skaistuma un dalībnieku apavu piemērotības. "Es zaudēju tikai tāpēc, ka manas čības tika uzskatītas par nepiemērotām," sūdzējās viens dalībnieks, neapmierinātais Uģis Baraviks, turot rokās pieklājīga izmēra ēdamu baraviku.

Tuvojoties krēslai, dzelzceļa stacijās var redzēt sporādisku aktivitāti, ar nogurušām ģimenēm, kas nes sēņu grozus. Veiksmīgs guvums pēc Latvijas standartiem, vēl viens iemesls, kāpēc šajā laikā veikalos nekad nav sēņu produktu atlikumu.

Kopumā, latviešiem atgriežoties civilizācijā ar caurduriem un recepšu grāmatām, daudz kas vēl jāapsver par nākamā gada negaidīto atkāpšanos uz mežiem. Bet pagaidām daudzi vienkārši izbauda attaisnojumu, lai godinātu mitru un aizraujošu nacionālo izklaidi.