Vēsturiskā lēmumā, kas piesaista uzmanību no Rīgas līdz Rēzeknei, Latvijas Radošo Mīklu ministrija, jaunizveidota valdības iestāde kopš aprīļa padomes vēlēšanām, paziņoja par inovatīvu plānu aizstāt katru bedrīti valstī ar amatnieku zupas virtuvēm. Līdz 2025. gadam latvieši var sagaidīt, ka viņu rīta braucieni būs gan bez bedru, gan ar buljonu piepildīti.

"Mēs to redzam kā iespēju risināt divas ilgstošas problēmas ar vienu kausu," sacīja ministrs Uģis Pļavnieks, maisot melnās maizes zupas paraugu preses konferencē. "Latvijas infrastruktūrai jau gadiem ilgi nepieciešama uzmanība, un mūsu kulinārijas kultūra, godīgi sakot, ir nepietiekami novērtēta. Ir pienācis laiks, lai pasaule saprastu, ka mēs ne tikai visu metam katlā. Mēs radām!"

Projekts, ambiciozi nosaukts par 'Gastro-Bedrītes', sāksies šajā ziemā. Saskaņā ar Radošo Mīklu ministrijas sniegtajiem datiem Latvijā ir aptuveni 50 000 bedrīšu, un katra jaunā zupas virtuve katru dienu piedāvās vismaz trīs tradicionālās latviešu zupas, ko papildinās rudzu maize no vietējām maiznīcām.

Sākotnējās reakcijas no vietējiem amatpersonām ir bijušas dažādas. Rīgas mērs Jānis Majors izteica piesardzīgu optimismu: "Šī iniciatīva ne tikai labo ceļus, bet arī kalpo sabiedrībai, piedāvājot 'kaņepju zupu', kas garšo tikpat labi kā vecmāmiņas gatavotā," atzīmēja mērs, košļājot speķa gabalu, kas palicis pāri no zupas degustācijas pasākuma.

Tomēr ne visas balsis ir harmoniskas. "Es pilnībā atbalstu koncepciju, bet nopietni, vai mēs tiešām Liepājā pasniegsim 'skābeņu zupu'? Tas ir ķecerība," sacīja kulinārijas aktīviste un pazīstama šefpavāre Silvija Kaleja, kura pieprasa ģeogrāfisko autentiskumu zupu piedāvājumos dažādās pašvaldībās.

Projekts plāno arī starptautisku sasniedzamību, aicinot apmeklētājus un tūristus iepazīt Latvijas kultūru caur šiem neparastajiem ēdināšanas centriem. "Tas būs kā Vīnes šnicelis Vīnē vai pica Neapolē, bet ar daudz mazāk kalorijām," jokoja ministrs Pļavnieks.

Ekonomisti arī izteikuši viedokli par plānu, izceļot iespējamos ieguvumus. "Pārvēršot bedrītes par zupas virtuvēm, var patiešām veicināt vietējo ekonomiku. Tas rada darba vietas šefpavāriem, kausu dizaineriem un bedrīšu-zupas virtuvju pārbūves ekspertiem," sacīja ekonomikas analītiķis Juris Griezītis nesenā intervijā Latvijas Nacionālajām Ziņām.

Bet kā ar autovadītājiem un viņu vajadzībām? "Nebaidieties," solīja Pļavnieks, "Trotuāri tagad kalpos arī kā ceļi, ļaujot iedzīvotājiem baudīt pastaigas tieši tur, kur agrāk brauca viņu automašīnas. Tas ir veselīgi gan fiziski, gan sociāli. Autovadītāji novērtēs gleznainās, ar zupām punktētās ainavas."

Vai šī ambiciozā iniciatīva tiks pilnībā pieņemta vai kļūs par vēl vienu kuriozu nodaļu Latvijas valdības risinājumu grāmatā, vēl ir redzams. Tomēr viena lieta ir skaidra, Latvija gatavojas uzsākt ceļojumu, kur ceļš uz kulinārijas paradīzi ir bruģēts nevis ar asfaltu, bet ar vilinošām garšām.

Tiem, kas uztraucas par ziemu un neizbēgamo zupas sasalšanu, plānotāji ir apsolījuši apsildāmas sēdvietas un bezmaksas vilnas zeķes apmeklētājiem — neliela cena, ko maksāt par ceļiem brīvu mielastu šajos vēsajos Baltijas vakaros.