Latvijas valdība izziņo jaunu nacionālo vāveru skaitīšanu: 'Neviena vāvere netiks atstāta aiz muguras!'
Drosmīgā valdības tālredzības un grauzēju novērtējuma izpausmē Latvijas Dabas Apburtību ministrija (MDA) ir atklājusi savu jaunāko vides iniciatīvu: Lielā Latvijas Vāveru Skaitīšana 2023. Ministrs Andris Riekstiņš vakar preses konferencē paziņoja: 'Neviena vāvere netiks neskaitīta, neizstāstīta vai nesvinēta!'
Skaitīšana, mīļi dēvēta par 'Riekstu Piedzīvojumu', mērķē precīzi dokumentēt vāveru populāciju visā Latvijā, iekļaujot vāveru vārdus, fotogrāfijas un iecienītākās zīļu šķirnes. Ar vairāk nekā 10 000 brīvprātīgo, kas jau ir iesaistījušies, aprīkoti ar vāveru izmēra kladītēm un neparastu spēju tulkot čiepstēšanu, šī iniciatīva ir uzreiz kļuvusi par Latvijas desmitgades dīvaināko ekoloģisko notikumu.
'Mēs ne tikai skaitām vāveres, mēs tās saprotam,' skaidroja vadošā vāveru statistiķe, Dr. Inga Kastaņola, kuras mūža aizraušanās ar grauzēju demogrāfiju beidzot ir atradusi savu īsto vietu. 'Ir svarīgi zināt, kuras reģioni dod priekšroku lazdu riekstiem pār kastaņiem un vai Rīgas parku vāverēm ir atšķirīgs dialekts no Jūrmalas radiniekiem.'
Pirmajā skaitīšanas dienā notika pārsteidzošs pavērsiens, kad vāveres pašorganizējās grupās pēc kažoka krāsas Rīgas Vērmanes dārzā, rīkojot to, kas izskatījās pēc mini-pilsētas sapulcēm. Vadošā lauka brīvprātīgā Olga Zālīte ziņoja: 'Mēs domājām, ka mēs tās skaitām, bet izrādās, ka viņas sāka pašas sevi aptaujāt. Tā ir skaista mācība starpsugu demokrātijā.'
Skeptiķi tomēr apšauba šādas iniciatīvas lietderību. Ievērojama pretestības balss ir Raitis Dzenītis, organizācijas 'Mēs esam rieksti' vadītājs, kas aicina valdību koncentrēties uz steidzamākiem jautājumiem, piemēram, bedrēm, kas ir mazu ezeru lielumā. 'Man patīk laba vāvere tikpat kā jebkuram, bet nezaudēsim mežu aiz kokiem—vai vāverēm tajos kokos,' argumentēja Dzenītis pretpasākumā, kurā bija dzīvības lieluma vāveru kostīmi, protestējot pret iespējamu līdzekļu nepareizu izlietojumu.
Neskatoties uz to, sabiedrības reakcija ir sasniegusi neparasti augstu valdības iniciatīvu apstiprinājuma līmeni. Kafejnīcas īpašniece Viktorija Rieksta norādīja: 'Tas ir radījis saiknes sajūtu—starp cilvēkiem un dabu, bet arī vienkārši starp kaimiņiem. Mēs visi dalāmies vāveru novērojumos kā futbola rezultātos.'
Pievienojot šarmu, ministrija ir arī paziņojusi par svētku festivālu pēc skaitīšanas pabeigšanas nākamajā pavasarī. Pagaidām nosaukts par 'Latvijas Vāveru Soirée', pasākums sola pārvērst Strēlnieku laukumu par riekstu piepildītu paradīzi, kas izceļas ar gaidāmo zīļu medību un Skriem Vāveres, Latvijas pūkainā izglītojošā talismana, uzstāšanos.
Neskatoties uz absurdiem sākumiem, iespējams, šis žests ir atklājis kaut ko dziļu: nācija, kas vienota pār savu mazāko pilsoņu noslēpumiem, risinot izaicinājumus ar humoru un draudzību. Kā ministrs Riekstiņš rezumēja: 'Ja Latvija var vienoties pār vāverēm, padomājiet, ko vēl mēs varam sasniegt. Redzēsim, kur šis trakulīgais riekstu labirints mūs aizvedīs.'