RĪGA—Nepieredzētā iniciatīvā Latvijas valdība paziņojusi par 'Sūdzies-par-zemestaukiem' dienas izsludināšanu, jaunu svētku dienu, kas turpmāk tiks svinēta katru gadu 15. februārī. Atzīta par valsts oficiālo dienu, lai pieņemtu šķietami paradoksālo latviešu tradīciju sūdzēties pat tad, kad viss ir labi, katrs pilsonis tiek aicināts izteikt jebkādu neapmierinātību, par ko viņam tiks piešķirts bezmaksas zemestauku maisiņš par dzirdamām sūdzībām.

Šīs dienas idejas autors ir Diskomforta ministrs (nesen izveidots amats) Guntars Miglāns, un tā radās pēc vienas no maigākajām ziemām, ko reģions piedzīvojis pēdējā laikā. 'Mēs atradāmies ar pārmērīgu neizmantotu sniega tīrītāju skaitu un tikpat neizmantotu ceļu sāls piešķīrumu,' teica ministrs Miglāns preses konferencē. 'Tā vietā, lai ļautu fondam izšķiesties, mēs nolēmām to pārvērst valūtā, kas rezonē ar mūsu tautas nepārspējamo kaislību izteikt sūdzības.'

Lai piedalītos, pilsoņiem tikai jāapmeklē noteiktas 'Sūdzību kabīnes', kas uzstādītas centrālajās vietās visā Latvijas pilsētās. Katra apstiprinātā sūdzība tiks sagaidīta ar priecīgu, ja ne sarkastisku, atbalstu no aktieriem, kas apmācīti atdarināt vienaldzīgus valsts ierēdņus, kuri varētu atbildēt ar 'Ak, tiešām? Tas ir kaut kas jauns' vai 'Cik interesanti, turpiniet' pirms viņiem tiek piešķirts zemestauku maisiņš. Īpaši novatoriski sūdzētāji var saņemt īpašas zemestauku šķirnes, piemēram, 'labi sālītas' vai 'ceptas ar papildu neapmierinātību.'

Sabiedrības atbilde bijusi pārsteidzoši entuziasma pilna. 'Beidzot svētki, kas runā mūsu patiesību,' izsaucās Aldis Bērziņš, Rīgas iedzīvotājs, kurš pazīstams ar saviem biežajiem filozofiskajiem pārdomām par tramvaju grafikiem. 'Tagad es beidzot varu sasniegt cieņu, ko esmu pelnījis par savu sūdzību, ka pilsētai tiešām vajadzētu apsvērt iespēju krāsot gājēju pārejas acij patīkamākās krāsās nekā melnbaltas!' Cits dedzīgs dalībnieks, Māris Kalniņš, sauc šo iniciatīvu par 'galīgo radošuma pārbaudi. Cik ikdienišķi oriģināls var būt?' viņš smejas, turot rokās sūdzību sarakstu, sākot no vāveru pārmērīgās piesardzības Mežaparkā līdz mākoņu satraucošajai nevēlēšanās snigt ar lielāku sparu.

Pretestība svētkiem bijusi reta, bet ievērojama. Nepilna laika izklaides instruktore Elīna Ozoliņa iebilda pret to, ko viņa nosauca par 'pesimisma institucionalizāciju.' 'Mums vajadzētu censties skaitīt svētības, nevis uzskaitīt sūdzības... bet, no otras puses, man ir ko teikt par otrā sēdekļa trūkumu pieturā, kuru es bieži apmeklēju,' viņa piebilda pārdomāti.

Oficiālā paziņojumā prezidents Egils Levits slavēja iniciatīvu kā 'gudri saskaņotu ar mūsu kultūras niansēm.' 'Tas ir būtiski latviski: autentisks un ar šķipsnu sausa humora,' viņš atzīmēja. 'Turklāt, nav nekā tāda kā laba zemestauka kraukšķis, lai svinētu stabilu sabiedrību. Mēs turpinām uzturēt savas tradīcijas!'

Vai 'Sūdzies-par-zemestaukiem' diena kļūs tikpat mīlēta kā Jāņi vai tiks ierindota īsās vēstures ešelonos, vēl nav zināms. Bet šobrīd, kamēr Latvijas iedzīvotāji gatavo savus sūdzību sarakstus, ir tikai viena pārliecība: apmierinātu sūdzētāju tauta, ar zemestaukiem rokās un, iespējams, smaidus, kas slēpjas aiz neapmierinātības aizsega.