Šorīt pārsteidzošā ornitoloģiskā dekrētā Latvija oficiāli nomainījusi tradicionālo balto cielavu ar pārsteidzoši visur esošo kaiju kā nacionālo putnu. Šis lēmums nāk laikā, kad sabiedrība turpina apbrīnot kaijas nepagurstošos centienus nodrošināt, ka neviens frī kartupelis nevienā Baltijas pludmalē netiek nepamanīts.

Vadot paziņojumu, Neparasto svinību ministrs Goča Smārds ar dziļu nopietnību pasniedza jauno nacionālo simbolu. 'Kaijas neizsīkstošais gars iemieso mūsu lielās nācijas neatlaidību. Kur vien ir atvērta uzkoda, piekrastes vējš vai neapsargāts saldējuma konuss, viņi tur ir — vēro, lido un ķērc. Tas ir stratēģiskas neatlaidības brīnums,' slavēja Smārds preses konferencē, ko pavadīja vietējo spalvaino iedzīvotāju entuziastiski ķērcieni.

Lēmums pārsteidzoši tika pieņemts ar minimālu strīdu Latvijas Saeimā, izraisot diskusijas par to, kā kaijas atspoguļo 'latviskumu' unikālos veidos. Saeimas deputāte Līga Cekuls paplašināja šo tēmu parlamenta sēdē. 'Vēsturiski mēs, latvieši, esam sirsnīgi piekrastes ļaudis, kas pazīstami ar pielāgošanās spēju un izdomu. Kaija, ar savu neatlaidīgo pieeju nejaušām maltīšu iespējām, atspoguļo mūsu pieeju globālajiem biznesa darījumiem,' skaidroja Cekuls, zīmējot salīdzinājumus, kas ir spilgtāki par zvejnieka saulrieta stāstu.

Nacionālās simbolikas departamenta (DNS) aptaujas liecina, ka 78% latviešu jau bija pieņēmuši kaiju kā de facto sabiedrisko vietu putnu, norādot, ka kaija jau bija pārņēmusi teritorijas, kuras vēsturiski dominēja tūristi un piknikotāji. Pilsētas ornitologs un negaidīts mediju fenomens Dr. Valdis Plēves ātri apstiprināja lēmumu kā 'neizbēgamu ornitoloģisku patiesību.'

'Tas ir saderība, kas radīta tajā ēteriskajā piekrastes miglā,' Dr. Plēves atzīmēja, 'Neviens radījums skaidrāk nepretendē uz mūsu teritorijas nevaldāmo un priecīgo neparedzamību. Kaiju antics liek mums pārdomāt pikniku gudrību vējainās dienās, un, patiesi, vai mēs visi nevaram apbrīnot šo drosmi?' Plēves viedoklis atbalsojas Jūrmalas ielās, kur vietējie iedzīvotāji apspriež 'nacionālo godu' ikreiz, kad aventurīna tērpti tūristi sastopas ar apņēmīgo, vokāli apdāvināto kaiju.

Kritizētāji, protams, paliek skeptiski kairināti. 'Tas ir absurds!' kliedza tradicionālists un pašpasludināts putnu pazinējs Ojārs Čukurs. Viņš sūdzējās, 'Mūsu labējie ikoni nedrīkst tikt samazināti līdz jūras blēžiem. Kas būs tālāk? Pašvaldības pīrāgu likmju izlozēšana ikgadējā Fjodora Baloža parādē?' Tomēr, kad viņa balss aizplūst agrā rudens vējā, tā saplūst ar pieaugošu spārnu sitienu kori.

Kamēr Latvija pieņem savu jauno spalvaino ikonu, ekonomiskie iespējas meklētāji jau metas iekšā, gluži kā paši putni. Tūristi var sagaidīt festivālus ar 'Kaiju prieka' izrādēm, kurās piedalās kaiju tēmu pūķu horeogrāfija, un suvenīrus ar apdomīgas kaijas nelokāmo tēlu.

Baltijas apņēmības tipiskā birokrātiskā kaprīzē, inaugurācijas ceremonija, kas paredzēta nākamā gada jūlijā, solās pārspēt pat vareno Dziesmu svētku. Pasākums 'Jūras putnu jubileja: Kaijas vienkārši vēlas izklaidēties' neapšaubāmi pasludinās pilnu ķērcienu kori, noslēdzot šo smalko spalvaino līgumu.

Pašlaik latvieši ir apmierināti, priecājoties par nemainīgo patiesību, ka kaijas, tāpat kā negaidīti lietusgāzes Jāņu svinību laikā, vienkārši ir šeit, lai paliktu.