Plašā žestā, kas ir atstājis lingvistus, ornitologus un vietējās pašvaldības amatpersonas neizpratnē, Jūrmalas iedzīvotāji dedzīgi cenšas noteikt 'Kaiju' kā jauno oficiālo valodu. Uzsverot iekšējo saikni starp kopienu un viņu mīļotajiem piekrastes putniem, priekšlikums ir pacēlies spārnos, notiekot spraigām diskusijām pilsētas zālēs un pludmales kafejnīcās.

Iniciatīva, kuru vada nesen izveidotā koalīcija 'Pāri Baltijas Knābjiem', jau ir savākusi vairāk nekā 5000 parakstu, galvenokārt no iedzīvotājiem un apmulsušiem tūristiem, kuri ir pieraduši dalīties ar saviem frī kartupeļiem un saldējumu ar pilsētas neoficiālajiem talismaniem. "Mēs uzskatām, ka kaijas vislabāk iemieso Jūrmalas garu," skaidroja koalīcijas vadītāja Māra Spāre, kura apgalvo, ka iniciatīva ir solis uz kultūras identitātes pārdefinēšanu un tradicionālo lingvistisko normu izaicināšanu.

"Iedomājieties likumdošanas runu vienkāršību un eleganci, kas tiek nodota caur virkni ķērkšanas un kliedzienu," viņa turpināja, demonstrējot īpaši aizrautīgu izpildījumu pēdējā pilsētas zāles sanāksmē. "Lai gan daži varētu apgalvot, ka tas ir nepamatoti, kaijas efektīvi komunicē bez pārpratumiem — vismaz savā starpā."

Lai sagatavotos iespējamai pārejai, vietējās valodu skolas jau ir sākušas piedāvāt pamata Kaiju komunikācijas nodarbības. Šīs sesijas, kuras vada pašpasludinātais "Kaiju Čukstētājs" Artis Bērziņš, aptver būtiskus lingvistiskos komponentus, piemēram, 'Brīdinājums: Mežaparka pludmalē ir izmests viens frī kartupelis' un 'Iebrucēja brīdinājums: Ārzemju kaijas iebrukums.' Mācību programmā ietilpst arī ķērkšanas intonācija un uzlabotas spārnu plivināšanas žestikulācijas.

"To ir pārsteidzoši viegli apgūt," atzina Elza Leitis, viena no Jūrmalas pionieru klases studentēm. "Es vienmēr domāju, ka kaijas ir tikai skaļas, bet tagad es saprotu, ka tām ir bagāts vārdu krājums, kas ir ideāli piemērots mūsu kopienas vajadzībām. Turklāt, padomājiet par nākamajām paaudzēm — tekoši runājošas Kaiju valodā — viegli pārvietojoties starp ostām."

Tomēr ceļš uz priekšu nav bez kritiķiem. Vietējais lingvists Dr. Jānis Blūms apgalvo, ka pāreja uz necilvēcisku komunikācijas formu varētu atturēt ārvalstu investorus un tūristus, kuriem mazāk interesē sarunāties ar putniem. "Lai gan es apbrīnoju viņu aizrautību," teica Dr. Blūms, "Kaija nav atzīta nevienā starptautiskā valodas prasmes testā. Un ne visi var izsaukt savu iekšējo Džonatanu Livingstoni."

Neskatoties uz strīdiem, koalīcija norāda uz daudzām praktiskām priekšrocībām. Papildus acīmredzamajam ekoloģiskajam priekšlikuma raksturam — ar zīmēm, kurām nepieciešami tikai universālie ķērkšanas simboli — ir skaidra tulkošanas pakalpojumu samazināšana, ņemot vērā nākotnes politisko dokumentu maz ticamo nepieciešamību pēc valodas variantiem.

Kā petīcija turpina gūt atbalstu ar piekrastes ēstuvju un suvenīru veikalu atbalstu, daži Jūrmalas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka Kaiju pieņemšana izcels viņu pilsētu kā pionieri starpsugu komunikācijā. "Kad valodu pirmais pieņemšana kādreiz ir kaitējusi vietai?" diplomātiski atzīmēja Bērziņš.

Priekšlikums tiks izskatīts pilsētas padomē nākamajā mēnesī, kur tiek gaidītas būtiskas diskusijas par pašvaldības paziņojumu integrēšanu ar Kaiju saucieniem. Vai šī putnu ambīcija pacelsies valdošajos gaiteņos vai vienkārši pievienosies piekrastes folkloras kakofonijai, vēl nav zināms. Viena lieta, tomēr, ir skaidra: Jūrmalas kaijas ir gatavas un, burtiski, dedzīgas tikt sadzirdētas.